Zelma Ozolina

Dzimusi 1945. gada 27.jūlijā, Rīgā, Zelma bija jaunākā no meitām Marijas un Eduarda Plennes ģimenē. Četrus gadus vecāka par viņu bija Irma, Zelmas māsa. Iespējams, pateicoties Irmai, Zelma kļuva par peldētāju. Irmas Plennes vārdu mēs atrodam kā pirmo, kas 1959.gadā iegravēts izcilās latviešu peldētājas Lilijas Pētersones ceļojošajā sudraba kausā, par uzvaru 200m brasā sievietēm. Māsas piemērs bija tas, kas Zelmu Plenni iejūsmināja peldēšanā. Viņa 1957.gadā sāka iet uz to pašu VEF peldbaseinu kur Irma Plenne, un mācījās peldēt un trenēties pie tiem pašiem treneriem – Bruno Dreimaņa un Austras Vītolas. Zelmai peldēšana padevās tik labi un sportot bija tik interesanti, ka jaunā censone pēc Rīgas elektrotehniskā tehnikuma beigšanas, sāka studēt Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI).

Zelma Plenne 18 reizes ieguvusi Latvijas čempiones nosaukumu vairākās peldēšanas disciplīnās, tajā skaitā 8 reizes kā stafetes peldētāja. Viena čempiones medaļa Zelmai gāja secen.1960.gadā Latvijas meistarsacīkstēs RVR 50m peldētavā Ķīšezerā Zelma Plenne100m brīvajā stilā (1:13,6) peldēja par 3,5 sek. ātrāk kā čempione Valda Viļuma (1:17,1), bet startēja jaunatnes grupā (līdz 17 g.v.) un zelta medaļu nesaņēma.

Zelma Plenne vairākkārt labojusi Latvijas rekordus. Viņas 1963.gadā uzstādītais rekords 100m brīvajā stilā – 1:07,4 pastāvēja sešus gadus, līdz to 1969.gadā laboja titulētā Daugavas CSN peldētāja Inta Andrejanova (1:06,8).Tā vietā Zelmai ir palicis cits, vairs nepārspējams rekords – Zelma Plenne Latvijas izlases komandā ir piedalījusies trijās PSRS Tautu spartakiādēs: II spartakiādē Maskavā 1959.gadā, III spartakiādē Maskavā 1963.gadā un IV spartakiādē Maskavā 1967.gadā. Vēlāk viņas pēdās, nu jau daudz augstākā līmenī, trijās Olimpiskajās spēlēs – 1996.gadā Atlantā, 2000.gadā Sidnejā un 2004.gadā Atēnās, Latvijas Olimpiskās komandas sastāvā peldēja Zelmas meita Agnese Ozoliņa (1979).

Ozoliņas uzvārdu Zelma ieguva 1967.gadā apprecoties ar savu LVFKI studiju biedru Mārtiņu Ozoliņu, to laiku Latvijas čempionu grieķu-romiešu cīņā smagajā svarā. Šajā gadā nodibināja arī Jelgavas peldēšanas skolu Neptūnija un Zelma Ozoliņa ar vīru pārcēlās uz dzīvi Jelgavā un sāka strādāt par peldēšanas treneri.

Strādājot Jelgavā, netika aizmirsti treniņi peldēšanā un starti sacensībās. Ir izcīnītas uzvaras Jelgavas meistarsacīkstēs un 1968.gadā republikas meistarsacīkstēs tiek izcīnīta pēdējās zelta medaļas par uzvarām 100m br/st. 1:08,6 un 200m kompleksā 2:50,6*

No 1993.gada Zelma Ozoliņa ir Jelgavas specializētās peldēšanas skolas direktore, tas nozīmē, ka šogad varam sveikt Z.Ozoliņas kundzi ar 15 gadu darba jubileju direktores amatā. Un sveikt ir par ko. Gan par prasmīgi veidoto un savstarpējā saskaņā strādājošo treneru kolektīvu, kura darbu varam vērtēt gan pēc daudzām uzvarām republikas un starptautiskajās sacensībās, gan par sagatavotajiem Latvijas izlases komandas peldētājiem. Te īpaši jāizceļ trīs olimpiešus – Agnesi Ozoliņu (1996., 2000., 2004.), Andreju Dūdu (2004., 2008.) un Guntaru Deičmanu (2004.)

Saprotot gan peldēšanas sporta specifiskās nianses, gan vispārīgos pedagoģijas principus, kā arī esot apveltītai ar komunicēšanās dotībām, Ozoliņas kundze ir pazīstama un cienīta plašā sabiedrībā. Viņa ir ilggadēja LPF prezidija locekle un Zemgales novada peldēšanas sporta kuratore.

Zemgale, kuras peldēšanas sporta pamatā ir Jelgavas specializētā peldēšanas skola, ir arī ilggadēja Dienas kausa izcīnītāja, kaut arī konkurence par šo prestižo balvu ir bijusi vienmēr. Taču konkurence ir progresa virzītāja un progress Latvijas peldēšanas sportā vienmēr būs apsveikts.