Jau otro gadu Utenas rajona miestelī Sudeiki pie Alaušu ezera, Lietuvā augusta pirmajā pusē, 14.08.2010., notika peldēšanas maratons atklātajā ūdenī. Šīs sacensības tiešām var saukt par maratonu, jo distances garuma ziņā – 5 km, līdzīgu sacensību ne Latvijā, ne Igaunijā nav. Šogad paralēli notika arī Lietuvas atklātais čempionāts peldēšanā atklātajā ūdenī. Divi vienā – peldi vienu distanci un vari saņemt divas godalgas. Tie, kas nebija noskaņojušies cīnīties garajā maratona distancē, varēja iemēģināt spēkus 2.5 km distancē. Kā vēsta sacensību protokols, kopējais peldētāju skaits 2.5km un 5km distancēs, nedaudz pāri 120 dalībniekiem. Garo distanci sadūšojās peldēt 3 dāmas un 11 kungi. Ūdens bija silts un priekš mūsu platuma grādiem un klimatiskajiem apstākļiem ļoti dzidrs. Ja neskaita tās pāris ūdenszāles, kas aizķērās aiz rokas vai kājas, un nelielos vilnīšus pēc 2 km nopeldēšanas, nekādu starpgadījumu peldējuma laikā nebija. Ja nu vienīgi fakts, kad pagriežoties virzienā uz finišu, es nevarēju saprast, kur pazudusi sala. Atlika nopeldēt vēl kādus 500-600 metrus un sala kā liels mūris parādījās aiz apvāršņa. Kontrolpunktu marķējums bija pietiekoši labi saskatāms un numura nosaukšana neradīja problēmas – izrādās lietuvieši tīri labi saprot arī latviešu valodu. Vienīgi finiša vietu prasījās marķēt ar stipri lielāku karodziņu. Labi, ka pēdējais kilometrs līdz finišam bija izlikts ar mazām bojiņām.

Nopietni bija padomāts par drošību. Pavadošo laivu skaits bija gandrīz tikpat daudz cik „ilgās” distances peldētāju.

Kopumā nebija nemaz tik grūti – apmēram kilometrs 15 minūtēs. Pašsajūta bija lapa. Bez problēmām varēju elpot uz trīs, ik pa brīdim paceļoties virs ūdens, lai nočekotu, kur atrodos un kurp jāpeld. Distances beigās gan mans kuņģītis sāka dziedāt dziesmiņu no Vella kalpiem. Brokastis sen jau bija aizmirsušās.

Par enerģijas atjaunošanu bija parūpējušās vietējās saimnieces, kas cienāja ar kārtīgā čuguna grāpī vārītu zivju zupu. Savukārt, vietējiem muzikanti gan folka stilā, gan uzspēlējot kaut ko roķīgāku, izklaidēja tos, kas atbalstīja peldētājus krastā, un jau atpeldējušos, kā arī tos, kas mēģināja izcīnīt uzvaru ūdens futbola mačā. Ja nepatika futbols, varēja piedalīties basketbola turnīra. Ar savu ierašanos un krāsainu balonu buķetes palaišanu gaisā, iepriecināja kāds jaunais pāris. Vārdu sakot, tie, kas nepeldēja, labi atpūtās.


Kā parasti lietuvieši bija parūpējušies, lai visi peldētāji tiktu īpaši sumināti un apbalvoti. 5km nopeldējušie visi saņēma baltu vējjaku ar Sudeiku maratona uzrakstu un Lietuvas peldēšanas federācijas simboliku.  

Atsevišķi tika apbalvoti uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji kopvērtējumā 5km distancē – Sudeiku maratona, Lietuvas atklātā čempionāta un II Lietuvas Grand Prix ietvaros, pa vecuma grupām 2.5km distancē. Pie balvām tika arī uzvarētāji futbolā un basketbolā. Īpašā balva 5 km godalgotajam trijniekam – žāvēts zutis. Apbalvošanā pārliecinājāmies, ka latvieši nesirgst ar humora trūkumu, jo grupā 30-34 g.v. startēja puisis no Rīgas ar pseidonīmu "Vadītāja Apliecība", kas ir ierakstīts arī sacensību rezultātu protokolā. Diemžēl uz apbalvošanu, lai saņemtu medaļu un mazo kausu par izcīnīto 1.vietu, puisis neieradās. Žēl tikai, ka Latvijas peldētāji nepratās, (izņemot augstāk minēto puisi) un neatbrauca uz šīm sacensībām, lai izbaudītu dienvidu kaimiņu viesmīlību, sirsnību un vēlmi radīt svētkus ikvienam. Paldies Algimantas Vilkevičius un viņa komandai, kā arī citiem lietuviešu draugiem par man izrādīto draudzīgo un sportisko atbalstu!