1927.
gadā Rīgas laikrakstos parādījās pirmās ziņas par gargabalu
peldēšanas pasākumiem arī Latvijā, kas pārējā pasaulē bija
pēķšņi ieguvuši lielu popularitāti. Ar
vislielākajām ambīcijām toreiz pieteikumu izrādīja brāļi Breslavi,
soloties pārpeldēt pat Lamanša šaurumu. Bet, kad
pienāca laiks to pierādīt arī dzīvē, avīzei "Pēdējā brīdī" sarīkojot
peldējumu no Pontonu tilta Rīgā līdz Majoriem Jūrmalā, iznāca diezgan
liela vilšanās. Labākais izrādījās viens no brāļiem-Mozus
Breslavs, kurš ūdenī pavadīja apmēram septiņas stundas un
veica tikai pusi no paredzētās distances.Visi pārējie, to vidū
žurnālists N. Smirnovs un pāris dāmu, jau itin drīz sakāpa pavadītāju
laivās.
Visnopietnāk un sekmīgāk šai peldēšanas nodarbei
pievērsās students Arnolds Siksna (RPDSK) un inženieris Kārlis Grauers
(1.RAK). Viņi abi 9 stundās un 5 minūtēs veica apmēram 18 km garu
distanci no Daugavas līdz Ķīšezeram. Peldējumā no Rīgas līdz
Majoriem Arnolds Siksna reiz sasniedza Bulduru tiltu, bet mēģinājumi
peldēt uz Roņu salu Rīgas jūras līcī beidzās neveiksmīgi. Galvenokārt
ļoti nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
Pēc tam garo distanču peldēšana Latvijā izbeidzās.
Par peldēšanas sacensību atklātajos ūdeņos
atdzimšanu var uzskatīt sacensību sarīkošanu
Kuldīgas rajonā. Ar lielu aizrautību un entuziasmu pēc
ilgstoša pārtraukuma 2000. un 2001. gadā sacensības
organizēja un sarīkoja Uldis Zemzars. Līdz ar to peldēšanai
atklātā ūdenī tika mēģināts piešķirt sportisku nozīmi. Pie
tam uz sacensībām tika ielūgtas ūdenspolo komandas no Lietuvas un
Igaunijas. Latvijas ūdenspolo komanda tika nokomplektēta no
peldētājiem.
Tā 2002. gadā Valmieras rajonā Vaidavā notika pirmais Latvijas
čempionāts atklātajā ūdenī. Ar mērķi popularizēt sacensības, tika
uzaicināti un piedalījās peldēšanas veterāni no Latvijas un
Igaunijas. Pirmajās sacensībās piedalījās 77 peldētāji.
Peldēšana atklātajos ūdeņos kā sporta veids sevi ir
pieteikusi un ieguvusi popularitāti tikai mūsdienās. Iespējams, ka par
iemeslu tam ir kļuvuši individuālie un komandu peldējumi
pāri Lamanša jūras šaurumam ( peldējuma garums 33
km, ūdens temperatūra augustā paaugstinās līdz 16-18 grādiem pēc
Celsija ). Un tikai pēdējos gadus tiek rīkoti Pasaules un Eiropas
čempionāti (5; 10; 25 km distancēs ). No 2008.gada šis
peldēšanas veids iekļauts arī Olimpisko spēļu programmā
Pekinā. Fantastisku popularitāti ieguvuši garo distanču
peldējumi Bosfora jūras šaurumā, FINA organizētās Gran Prix
sacensības Argentīnā ar distances kopējo garumu 88 km un citas. Atklāto
ūdeņu sacensības 5 km distancē iekļautas arī Pasaules un Eiropas
čempionātu Masters kategorijā.
Tikai viens Latvijas peldētājs, Edgars Ozoliņš, ir
piedalījies
Pasaules un Eiropas Masters
kategorijas čempionātos. 2004. g. Pasaules
čempionātā Itālijā (22.v.), 2003.g. Eiropas čempionātā Francijā (20.v.)
un 2009. gada Eiropas čempionātā Spānijā (14.v.), un viena
peldētāja Antra Roga - 2006.g. Pasaules čempionātā ASV (32.v.) un 2009.
g. Eiropas čempionātā Spānijā (23.v).
