|
| ILZE
AIGARE PAR ATKLĀTĀ ŪDENS SACENSĪBĀM PELDĒŠANĀ 2011. GADĀ |
 |
Nebūtu pareizi teikt, ka par
atklātā ūdens sacensībām mēs sākam, domāt, kad vasara jau klauvē pie
durvīm, jo iespēju izbaudīt sacensību gaisotni ziemā mums piedāvā
dienvidu platumu grādos esošās valstis.
|
Mūsdienu
atklāto ūdeņu sacensību pirmsākumi meklējami 18.-19.gadsimtā, kad sāka
dibināties pirmie peldēšanas klubi. Vīri sacentās dažāda
garuma
peldēšanas distancēs – no simts metriem līdz
vairākām jūdzēm.
20.gadsimta sākumā garo distanču peldēšana, pateicoties
peldējumiem no
Pontonu tilta Rīgā līdz Majoriem Jūrmalā un no Daugavas līdz
Ķīšezeram,
ieguva popularitāti arī Latvijā.
Ieņemt vietu! Uzmanību!.....
Bija
jāpaiet zināmam laikam, lai pēc neatkarības atjaunošanas
atdzimtu Latvijas tradīcijas peldēšanā atklātajos ūdeņos.
Liels
paldies te jāsaka peldēšanas trenerim, Latvijas
Peldēšanas federācijas Goda Prezidentam Uldim Zemzaram,
kurš 2000. un 2001. gadā noorganizēja sacensības Ēdolē,
Kuldīgas
rajonā.
Ja neskaita
atsevišķus startus Pasaules un Eiropas
čempionātos,
kuru programmā tradicionāli ir iekļauts 3-5 km peldējums atklātā ūdenī,
Latvijas peldēšanas vecmeistari pamatā ir
iecienījuši
sacensības Igaunijā, īpaši jūras posmu - peldējums pāri
jūras
šaurumam "Väikese väina avaveeujumine".
Iemēģināti arī
Lietuvas un citu kaimiņvalstu ūdeņi. Pagājušajā gadā starp
vairāk kā 10 tūkstošiem dalībnieku, kas cīnījās par En
Svensk
Klassiker nosaukuma iegūšanu, Vansbrosimningen (Zviedrija)
sacensībās bija pārstāvēta arī Latvija.
Sacensības atklātajā ūdenī
pulcē ne tikai profesionālus peldētājus, bet
arī vecmeistarus un peldēšanas sporta atbalstītājus. Ja
salīdzinām ar tādu peldēšanas lielvalsti kā Austrālija, kur
katrs trešais iedzīvotājs uzskata par
pašsaprotamu lietu
piedalīties peldēšanas sacensībās, mēs vēl esam tikai ceļa
sākumā. Un gribētu cerēt, ka interesentu skaists turpmākajos gados
tikai pieaugs!
Šajā reizē gribēju pastāstīt par dažiem
peldēšanas
maratoniem, kurus iespējams varētu iekļaut mūsu „darba
kārtībā”.
Tā kā pēdējos gados ir
izveidojusies sportiska draudzība ar
Kaļiņingradas „Pregel” komandu, jūlija vidū varētu
doties
uz Jantarnij (Янтарний) ezeru, Kaļiņingradā, lai pievarētu Dzintara
jūdzi (distances garums - viena jūras jūdze jeb 1853 metri).
Šogad sacensības notiks astoto reizi. Tā kā viens no
sacensību
sponsoriem ir Kaļiņingradas Dzintara kombināts, tad uzvarētāji katrā
vecumu grupā saņem šī uzņēmuma sarūpētas piemiņas veltes.
Sacensības savu nosaukumu
ieguvušas, tāpēc, ka šajā reģionā atrodas 90% no
pasaules dzintara krājumiem. Kā apliecinājums pareizai nosaukuma
izvēlei, varētu kalpot arī nesen publiski izskanējusī informācija, ka
Otrā pasaules kara laikā pazudusī leģendārā Dzintara istaba varētu
atrasties Kaļiņingradā.
Eksotikas pieskāriens noteikti būs izbaudāms Bosfora maratonā. Bosfora
jūras šaurums atdala Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no
Āzijas daļas (Anatolija). Bosfors ir šaurākais no
starptautiskās jūras satiksmes šaurumiem un tas savieno
Melno jūru ar Marmora jūru un caur Dardaneļiem ar Egejas jūru un
Vidusjūru. Lai netraucēti varētu notikt sacensības, uz 2-3 stundām tiek
slēgta kuģu satiksme. 6.5 km garās distances pievarēšanai
atvēlētas divas stundas. Ja šajā laikā nepaspēj
finišēt, peldētāju „noņem no trases” un
iesēdina laiviņā, kas nogādā krastā.
Pievarēt distanci noteiktajā laikā ļauj stiprā straume.
Finišā tā gan var radīt nelielas problēmas. Ja savlaicīgi
nepamana finiša „laipiņu”, tu riskē tikt
noķerts speciālajos tīklos. Kā mācēja stāstīt Kaļiņingradas meitenes,
parasti organizatoru „ķēriens” ir ap 20 peldētāju.
 |
 |
Ievērojot
šo būtisko faktu, sacensību organizatori ir
limitējuši dalībnieku skaitu ap 800 (pirmajās sacensībās,
kas notika 1989.gadā, piedalījās 68 peldētāji). Un ne jau katrs, kas
vēlas var piedalīties. Īpašā pieteikuma anketā jānorāda
informācija par sasniegumiem peldēšanā, uzsverot pieredzi
sacensībās atklātos ūdeņos, jāiemaksā starta nauda un jāgaida
uzaicinājums no Turcijas Nacionālās Olimpiskās komitejas (diemžēl ne
visus uzaicina!). Tā kā dalībnieku skaits ir ierobežots, tad
pieteikšanās Bosfora maratonam notiek jau agrā pavasarī
(mums gan martā vēl ir aizkavējusies ziema).
Pieņemsim šo informāciju zināšanai un sāksim
gatavoties 2012. gada, pēc skaita 24. peldējumam pāri Bosforam!
BBC par 2010.gada Bosfora pārpeldējumu informēja sekojošo:
„Vairāk
kā 800 peldētāju steidzās no Āzijas uz Eiropu.
Viņi šķērsoja Bosforu - tradicionālo robežu starp diviem
kontinentiem, tās šaurākajā vietā, kur tas ir apmēram 700
metrus (pusjūdze) plats. Sacensības sākās Āzijas pusē Stambulas ostā
Kanlica Borough, un peldētāji devās uz Eiropu. Uzvarētājs Hasan Emre
Musluoglu, kas finišēja pēc 41 minūtes un 20 sekundēm,
sacensības raksturoja kā "labas ... mazliet grūtas."
Vēl viens
peldējums ar zināmu adrenalīna piedevu ir ~ 10-12 kilometru peldējums
no Eiropas (Spānija) uz Āfriku (Marokā). Pirmo reizi šī
distance tika pievarēta 1928.gadā. Straumes, ūdens sliktā
caurredzamība, stiprs vējš un dažādu peldlīdzekļu kustība ir
nopietns pārbaudījums katram, kas piesakās startēt šajās
sacensībās. Kā apliecina pievienotais foto,
„pavadošais personāls” vienmēr ir
pretimnākošs un parāda pareizo peldēšanas stilu
un virzienu!
Atbilstoši internetvietnē www.openwatersource.com
pieejamajai informācijai, pasaulē ik gadu 162 valstīs notiek vairāk
nekā 3600 sacensības atklātajā ūdenī un interese par startu atklātajos
ūdeņos katru gadu pieaug.
Papētot 100 populārāko atklātā ūdens sacensību sarakstu, jāsecina, ka
visvairāk sacensību tiek rīkotas tieši Eiropā. Diemžēl
Baltijas valstis šajā sarakstā neatradu, bet tas nenozīmē,
ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šādas sacensības netiek
organizētas.
Atklātā ūdens sacensībās piedāvāto distanču garums ir no nepilna
kilometra līdz pat kārtīgai maratona distancei, kas ir vairāki desmiti
kilometru. Arī sacensību dalībnieku vecums ir atšķirīgs,
piemēram, Midmar jūdzē (Dienvidāfrikas Republika) var piedalīties jau
no 5 gadu vecuma, bet citās sacensībās, ņemot vērā dabas apstākļus,
t.sk., ūdens temperatūru, straumes, un piedāvātās distances garumu,
dalībnieku vecums tiek ierobežots.
Atklātā ūdens sacensības Baltijas valstīs tiek organizētas pēc līdzīga
scenārija. Pēdējo gadu sacensībās organizatori ir
piedāvājuši atšķirīgas distances tautas klasē
(parasti ap 400 metri) un peldētājiem ar atbilstošu
sagatavotības pakāpi (2-5 km). Galvenais - piedalīties! Tādā veidā
popularizējot gan peldēšanas sportu, gan veselīgu dzīves
veidu.
2011. gada jūnijs
Ilze Aigare "Ķīpsalas"
peldēšanas klubs
|
|
|
|
