Pirms 80 gadiem (1929.g. 4. augustā) Jelgavā (Lielupē – Balama peldētavā) risinājās Latvijas meistarsacīkstes. Diemžēl piedalījās tikai Jelgavas Futbola Kluba un 1. Baltijas Peldēšanas Biedrības labākie peldētāji. Sacensību norises laiks bija ļoti izdevīgs, plkst.16 pēcpusdienā. Lielupes abos krastos, kā arī laivās uz ūdens, skatītāju netrūka. Sacensības notika 9 individuālajās disciplīnās un 4x200m brīvā stila stafetē. Goda titulu „Latvijas meistars” ieguva visi tie peldētāji, kuri kļuva par meistarsacīkšu uzvarētājiem.

Latvijas meistara nosaukumu starp sievietēm izcīnīja māsas Zigrīda un Karīna Tombergas no 1. BPB. Visveiksmīgāk startēja Zigrīda. Viņai trīs uzvaras – 100m, 400m br/st un 200 brasā. Karīna uzvarēja 100m uz muguras. Dubultuzvaras guva Georgs Remi- 400m br/st un 200m brasā. Par Latvijas meistariem kļuva arī jelgavnieki Aleksandrs Jakimovičs 100m br/st, Alfons Veinbaums-Veldze 1500m br/st un rīdzinieks Ābrams Dubrovičs 100m uz muguras. 1. BPB izlase (Jegorovs, Remi, Gerhards, Šulcs) uzvarēja 4x200m brīvā stila stafetā ar rezultātu 13:01,2.

Neatkarīgās Latvijas pirmajos gados notika sacensības arī niršanā, noskaidrojot gan Latvijas meistarus, gan reģistrējot Latvijas rekordus. Niršanā ar rezultātu 39m 60cm uzvarēja Blasevičs (1. BPB).

Latvijas meistariem (uzvarētājiem) izsniedza diplomus un godalgas.

Pirms 70 gadiem (1939.g. 12.-13. augustā) Latvijas peldēšanas savienība (LPS) Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā, Rīgas vācu sporta biedrības peldētavā , Mežaparkā (bijušajā sporta biedrība „Kaizervald”) sarīkoja Latvijas 7. Vispārējo Sporta Svētku sacensības peldēšanā (oficiālās Latvijas meistarsacīkstes). Sacensības notika 13 disciplīnās– 6 vīriešiem, 3 sievietēm un 4 stafešu peldējumos.

Peldētāji uzstādīja 11 Latvijas rekordus. Labus rezultātus izdevās sasniegt Oskaram Šinam. Viņam uzvaras 100m, 400m un 1500m brīvaā stila distancēs un 3 Latvijas Rekordi. Par meistariem kļuva arī Z. Pudule 100m br/st, Medlingere 200m brasā, Tomase 100m uz muguras, Ē.Kazaks 200m br/st, Ozolcelms 200m brasā, Veiss 100m uz muguras.

Pirms 60 gadiem (1949.g. 24.- 26. jūlijā, Rīgā („Dinamo”) jau notika Latvijas PSR meistarsacīkstes, kurās piedalījās 160 dalībnieki no Rīgas, Liepājas, Daugavpils un Cēsīm. Sacensībām peldētāji bija labi sagatavojušies, par ko liecināja lielais jauno un pirmrekordu skaits– 23 !!! Latvijas čempionāta lielākā gaviļniece bija PSRS sporta meistare Lilija Pētersone. Seši čempiones tituli ar Latvijas Rekordiem- 200m, 400m br/st, 100m, 200m brasā un 100m un 200m uz muguras. Par uzvarējām kļuva arī Komandēre (400m br) un V. Jekale (1.000 br/st). Pēdējā reizē Taisija Makovkina (AVN) izcīnīja Latvijas meistarsacīkšu uzvarētājas titulu 100m br/st un 100m uz sāniem.

Pirmo reizi Latvijas čempionātu vēsturē uzvarētāju titulu izcīnīja vīrieši tauriņstilā un par pirmo uzvarētāju 100m tauriņstilā kļuva A. Pikovers (AVN), viņam vēl arī 1. vieta 100 brasā.

Vīriešu grupā četras uzvaras Ērikam Kazakam- 100m, 200m, 400m un 1500m brīvajā stilā. Uzvaras vēl izcīnīja Roziņš 200m un 400m brasā, Bruno Dreimanis 200m un 400m uz muguras, Oļesovs (Liepāja) 100m uz muguras, Genādijs Ļebedevs 100m un 300m uz sāniem. Pirmo vietu komandu cīņā izcīnīja „Dinamo” peldētāji (treneri Pētersons un Kauliņš).

Pirms 50 gadiem (1959.g. 7.– 9. jūlijā) Rīgā („Daugava”peldētavā) notika LPSR 5. spartakiāde.

Komandu vērtējumā spraigā cīņā uzvarēja (līdz šim pirmo un vienīgo reizi) Liepājas izlase- 8663 p. Uzvarētāju sajūsmai nebija robežu. Liepājas komandu treneriem A. Hibnerei un J. Sinijam gribot negribot vajadzēja pakļauties tradicionālajai peldētāju godināšanas ceremonijai un pēc skaista lidojuma gaisā ar visām drēbēm izpeldēties ūdenī. Otrie bija Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona peldētāji (8648 p) un trešie Daugavpils izlases sportisti (7640).

Pirmo reizi čempiona tituls Valdai Viļumai 100m un 400m br/st un Albertam Pisarevam 100m uz muguras. Pēdējo reizi par Latvijas uzvarētājiem kļuva mūsu peldēšanas leģendas Marija Puriševa-Generalova 100m tauriņstilā un Voldemars Balodis 200m tauriņstilā. Par spartakiādes uzvarētājiem kļuva arī Z. Petrovska 100m uz muguras, V. Čerenkova 200 brasā, V. Timofejevs 100m br/st, R. Musts 400m br/st, 200m brasā un V. Komarovs 1500m br/st.



Pirms 40 gadiem (1969.g. 4.- 6. aprīlī) Rīgā (CSN peldbaseinā) notika LPSR 45. meistarsacīkstes.

Meistarsacīkšu skaitļi ir iespaidīgi: astoņi Latvijas rekordi pieaugušajiem, 10 jauniešu rekordi un sešas reizes atzīmēti sporta meistaru rezultāti. Par meistarsacīkšu medaļām togad cīnījās 203 sportisti. Latvijas čempionu sarakstā (tolaik teica- republikas čempionu) parādījās jauni vārdi – A. Jaunzeme (200m un 400m kompleksā), V. Peredistijs (100m br/st), L. Udovs (200m tauriņstilā) un Vladimirs Širjājevs.



Melburnas Olimpisko spēļu čempione Inese Jaunzeme sacensības laikā varēja apsveikt savu meitu Andru ar divām zelta medaļām un jaunu Latvijas rekordu (LR). Tribīnēs kā skatītājs atradās arī pasaules eksrekordists un Tokijas Olimpisko spēļu sudraba medaļas īpašnieks brasā G. Prokopenko.

Republikas sacensībās lielākos panākumus guva sporta meistars Nikolajs Toropcevs. Viņš saņēma četras zelta medaļas 200m, 400m, 1500m br/st un 400m kompleksā. Ļoti veiksmīgs bija arī Intas Andrejanovas starts, viņai trīs uzvaras 200m, 400m un 800m brīvajā stilā. Sievietēm zelta medaļas saņēma arī– G. Iļjina (100m br/st), R. Šimanska (100m uz muguras), B. Gudena (200m uz muguras), G. Kirjājeva (100m, 200m brasā) un I. Rūmniece (100m un 200m tauriņstilā). Trīs zelta medaļas izcīnīja Leonīds Jegorovs (100m, 200m brasā un 200m kompleksā). Viņa labākie rezultāti bija minēti Eiropas desmit labāko peldētāju sarakstā! Par uzvarētājiem starp vīriešiem kļuva arī Z. Falks (100m tauriņstilā).

Pirms 30 gadiem (1979.g. 25.– 27. maijā) Daugavpilī notika LPSR 55. čempionāts. Latvijas peldēšanas čempionātu norises centrs laika periodā no 1978. līdz 1998. gadam bija Daugavpils atklātais 50m peldbaseins Stropos „Darba rezerves”. Čempionātu atklāšanas parādē četriem Latvijas izlases dalībniekiem– O. Jermočenko, J. Perminovam, A. Maikovam un J. Panfilovam svinīgi pasniedza Sporta Meistara nozīmītes.

Latvijas peldēšanas vēsturē pirmo reizi 800 m br/st (50m baseinā) distanci ātrāk par 10 minūtēm veica tobrīd jaunākā (12 gadu vecumā) peldētāja, valmieriete Vika Jurisone (9:57.6 - LR). Viņai arī uzvara 400m brīvajā stilā. Un arī vēl viens Latvijas rekords Andrejam Maikovam 800m brīvajā stilā 9:05,8 un uzvara 1500m brīvā stila distancē– 17:10,8. Rezultāti, par kādiem šobrīd varam tikai sapņot!

No finālpeldējumiem visintriģējošākie bija peldējumi 200 m brasā. Sievietēm diezgan negaidīti uzvarēja jelgavniece I. Kalniņa, kura pieveica spēcīgo G. Sļesarevu. Vīriešiem dramatiskā cīņā pēdējos metros Monreālas olimpisko spēļu dalībnieks A. Kudis par sekundes desmitdaļu apsteidza pasaules vicečempionu A. Miskarovu.

Par trīskārtēju čempionātu uzvarētāju kļuva S. Bickaja 100m, 200m tauriņstilā un 200m kompleksā un Aigars Kudis 100m, 200 brasā un 100m tauriņstilā. Par čempionu kļuva arī J. Duda uzvarot 100m un 200m brīvajā stilā, G.Siļķe 100m un 200m uz muguras, G. Slesareva 100m brasā. I. Kalniņai uzvara 200m brasā un Latvijas peldēšanas sporta veterānu kauss. I. Endekose pirmā 400m kompleksā, A. Perevoznikovs 100m brīvajā stilā, J. Panfilovs 200m un 400m br/st, V. Kepe 100m un 200m uz muguras. A. Strauss čempions 200m tauriņstilā un A. Miskarovs 200m un 400m kompleksā peldējuma distancēs.



Par sacensību galveno sekretāru tolaik bija Vissavienības kategorijas tiesnesis Tālivaldis Baumanis, viņam 55. čempionāts bija pēdējais sporta tiesneša ilgajā karjerā.

Pirms 20 gadiem (1989.g. 22.- 24. jūlijā) Daugavpilī atklātajā „Darba rezervju” 50m peldbaseinā notika 65. Latvijas čempionāts. Sacensību programmā bija 40 peldēšanas disciplīnas.

Visvairāk - sešas zelta medaļas izcīnīja Anželika Makarova un Artūrs Jakovļevs. Interesants ir fakts, ka gan Anželika, gan Artūrs uzvarēja identiski vienādās distancēs- 50m, 100m un 200m brīvajā stilā, kā arī 50m, 100m tauriņstilā un 200 kompleksā.

Īpaši jāuzteic piecpadsmitgadīgais valmierietis Mareks Hudožitkins (tr. V. Širjājevs), kurš pirmo reizi izcīnīja Latvijas čempiona titulu 200m peldējumā uz muguras un viņam piešķīra arī Latvijas peldēšanas veterānu ceļojošo goda balvu.

Par čempionēm kļuva arī E. Ģērmane 400m un 800m brīvajā stilā un 200m uz muguras, J. Zavertņeva 100m uz muguras, I. Zirne 50m, 100m un 200m brasā, I. Masleņikova 200m tauriņstilā, L. Grāvīte 50m uz muguras un 400m kompleksā, J. Podoroga 400m brīvajā stilā, V. Kalmikovs 400m kompleksā un 1500m brīvā stila distancē, J. Plotnieks 50m muguras, I. Ščemeļevs 100m uz muguras, M. Hudožitkins 200m uz muguras, V. Šinkus 50m, 100m un 200m brasā, I. Lukševics 200m tauriņstilā.

Čempionāta laikā notika Latvijas peldēšanas federācijas (LPF) prezidija paplašināta sēde treneriem. Viens no galvenajiem jautājumiem, bija par LPF licenču sistēmas ieviešanu sākot no 1990. gada. Sēdē tika spriests arī par gatavošanos Latvijas peldēšanas sporta 75 gadu jubilejas pasākumiem 1990. gadā.

Savu sporta tiesneša karjeru beidza Vissavienības kategorijas tiesnesis Ludvigs Mednis. Latvijas čempionātu galvenais tiesnesis laika periodā no 1983. līdz 1989. gadam.

Pirms 10 gadiem (1999.g. 18.- 20. jūnijā) Rīgā (RTU 50m peldbaseinā) notika 75. Latvijas čempionāts, valsts čempionu titulus izcīnot 36 disciplīnās. Sacensību svinīgajā atklāšanā Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Jānis Plotnieks apsveica jaunos sporta meistarus Vladislavu Kožemjako, Andreju Dūdu, Romānu Miloslavski un Andreju Grodzicki.

Kopvērtējumā uzvaru izcīnīja Jelgavas Specializētās Peldēšanas Skolas pārstāvji. Viņi apsteidza allaž sīkstākos konkurentus – Rīgas Specializētās Peldēšanas Skolas un Zolitūdes ģimnāzijas sportistus. Jelgavnieki ļoti mērķtiecīgi un nopietni bruģēja savu uzvaras ceļu. Tuvojoties Latvijas čempionātam, viņi gandrīz divas nedēļas ik dienu brauca uz Rīgu, lai trenētos Ķīpsalas 50 m baseinā.



Individuālajās distancēs visvairāk zelta medaļu– četras (50m, 100m, 200m brīvajā stilā un 200m kompleksajā peldējumā) ieguva jelgavniece Agnese Ozoliņa. Viņai arī augstvērtīgākais rezultāts pēc FINA tabulām (100m brīvajā stilā). Pa trim spožākajām godalgām tika rīdziniecēm Vladislavai Kožemjako 50m, 100m un 200m uz muguras un Margaritai Kalmikovai 100m, 200m brasā un 400m kompleksā, valmierietim Andrejam Baranovam 100m, 400m un 1500m brīvajā stilā, kā arī jelgavniekam Naurim Pundoram 50m, 100m un 200m brasā. Peldēšanas veterānu dāvātais kauss daudzsološākajam jaunās paaudzes sportistam tika Naurim, kurš šajās sacensībās pirmo reizi izpildīja sporta meistaru normu.

Priecēja māsas Anna un Liene Širjājevas no Valmieras. Latvijas 1969. gada čempionu Intas Andrejanovas un Vladimira Širjājeva ģimenes atvases, Anna un Liene, neļauj apsūbēt valmieriešu slavai. Vecākā no māsām Anna kļuva par divkārtēju valsts čempioni 400m un 800m brīvā stila distancēs, jaunākā– Liene izcīnīja trīs sudraba medaļas.

Kārtējo reizi abās tauriņstila distancēs 50m un 100 m nepārspets palika pieredzējušais Artūrs Jakovļevs. Viņam nopietnu konkurenci vien izrādīja tikai Andrejs Dūda.

Uzvaras svinēja arī E. Jaunzema 50m brasā, D. Putniņa 50m un 200m tauriņstilā, V. Zagorska 100m tauriņstilā, K. Ločmelis 50m brīvajā stilā, A. Freidenfelds 200m brīvajā stilā, A. Lauckis 50m uz muguras, A. Grodzickis 100m un 200m uz muguras, A. Pesins 200m tauriņstilā kā arī jelgavnieks G. Deičmans 200m un 400m kompleksā peldējuma distancēs.

Labākais peldētājs sākot no 1993. gada pēc FINA punktu tabulām:
Artūrs Jakovļevs	1993, 1995, 2000
Valērijs Kalmikovs	1994
Krists Ločmelis	1996
Agnese Ozoliņa	1997, 1999
Sergejs Koroļķevičs	1998
Andrejs Dūda	2001
Romāns Miloslavskis	2002, 2004, 2005, 2006, 2007, 2008
Guntars Deičmans	2003

 

Latvijas peldēšanas sporta veterānu ceļojošais kauss (tiek pasniegts no 1976. gada)
Arsens Miskarovs	1976, 1977	Jānis Ozoliņš	1993
Jeļena Maiboroda	1978	Agnese Ozoliņa	1994
Inguna Kalniņa	1979	Margarita Kalmikova	1995
Svetlana Lupika	1980	Līga Libere	1996
Vika Jurisone	1981, 1982	Egija Jaunzema	1998
Kristīne Sviķe	1983	Nauris Pundors	1999
Artūrs Jakovļevs	1984	Vladislava Kožemjako	2000
Sandra Katina	1985	Romāns Miloslavskis	2001
Inese Zirne	1986	Irina Sažanova	2002
Anželika Makarova	1987	Dāvis Zariņš	2003
Valērijs Kalmikovs	1988, 1992	Darja Čukāne	2004
Mareks Hudožitkins	1989	Konstantins Blohins	2005
Imants Lukševics	1990	Kirils Sanžarovecs	2006
Kristīne Rindiņa	1991	Kauss netika pasniegts	1997, 2007, 2008